Ūdens apgāde

Aizkrauklē dzeramais ūdens tiek iegūts no ūdensgūtnes „Aizkraukle”.

No pazemes iegūtais ūdens nonāk Aizkraukles  dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijā, kur tas tiek attīrīts, izmantojot intensīvu gaisa padevi, kā rezultātā dzelzs pārtop dzelzs oksīda pārslās, kuras paliek uz kvarca smiltīm slēgtos smilšu filtros. Šāda attīrīšanas metode ir videi draudzīga un pilnīgi nekaitīga cilvēkam, turklāt ūdens nav ķīmiski pārveidots.

Pēc attīrīšanas ūdens pa vairākiem pilsētas maģistrālajiem ūdensvadiem nonāk mazākos cauruļvados pilsētas kopējā ūdensvada tīklā līdz klientiem. Dzeramais ūdens centralizētajā sistēmā no II pakāpes sūkņu stacijas tiek padots ar nemainīgu un vienmērīgu spiedienu 3 bāri. Atkarībā no vietas, kurā atrodas patērētājs, ir pieļaujamas nelielas spiediena svārstības no 3,5 - 5 bāri.

Lai pārliecinātos par piegādātā dzeramā ūdens kvalitāti, ūdens kvalitātes kontrolējošās iestādes regulāri veic ūdens analīzes.

Veiktie testi uzrāda nemainīgi labus dzeramā ūdens kvalitātes rādītājus.

 

Informācija par piegādātā dzeramā ūdens cietību Aizkrauklē 

Dzeramā ūdens piegādi SIA “Aizkraukles ūdens” nodrošina atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 547 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” prasībām.

 Cietība ir dabīgo ūdens īpašību kopums, kas saistīts ar sārmzemju metālu saturošu sāļu, visbiežāk kalcija un magnija sāļu, koncentrāciju pazemes ūdens slāņos. Ciets ūdens nav kaitīgs cilvēka veselībai. Cieti ūdeņi dominē reģionos, kur ir ar kaļķakmeni, ģipšakmeni un dolomītu bagātas augsnes.

Kas attiecas uz “kaļķakmens” nogulsnēm ūdenī, tās izgulsnējas, ūdeni karsējot. “Kaļķa” klātbūtne centralizētajā ūdensapgādes sistēmā ūdenī ir izšķīdušā formā un nav kaitīga, un būtībā norāda arī uz to, ka ūdens ir attīrīts dabiskā veidā.

Ūdens ir bagāts ar kalciju, kas nepieciešams kaulaudu, zobu, matu, nagu veidošanai, kā arī tas veicina visa organisma izturību. Kalcijs ir nozīmīgs elements arī asins recēšanā, nervu šūnu darbībā un muskuļu un asinsvadu saraušanās darbībā.

Kaulaudu un zobu veidošanai, smadzeņu muskuļu audu, vairāku dziedzeru darbībai nepieciešams magnijs. Tas vajadzīgs arī kalcija, fosfora, B grupas vitamīnu un C vitamīna darbībai organismā. Magnijs ir iesaistīts visu uzturvielu vielmaiņas procesos

Kopā šie elementi nodrošina nepieciešamo nervu un muskuļu tonusu. Kalcija izmantojamība organismā atkarīga no magnija daudzuma uzturā.

Ūdeni atkaļķot, to ķīmiski neapstrādājot, pagaidām nav iespējams. Normatīvie akti nenosaka ūdens cietības normu, nav arī nekādu pierādījumu tam, ka ciets ūdens ietekmētu cilvēka veselību, sirds un asinsvadu saslimšanas biežumu.

Sadzīves elektroiekārtu aizsardzību pret kaļķakmens veidošanos uz iekārtu sildelementiem, iespējams risināt uzstādot lokālas atkaļķošanas iekārtas atbilstoši ūdens patēriņam u.c. faktoriem.

Cietības novērtējums dots zemāk minētajā tabulā:

CIETĪBA, MMOL/L

CIETĪBAS NOVĒRTĒJUMS

0-0.7

Ļoti mīksts

0.7-1.4

Mīksts

1.4-2.1

Viegli ciets

2.1-3.2

Vidēji ciets

3.2-5.3

Ciets

>5.3

Ļoti ciets

Aizkrauklē piegādātā dzeramā ūdens cietība ir vidēji 3.2 mmol/l.

 

 

Ieteikumi ūdens apgādes sistēmu lietošanas atsākšanai pēc vasaras brīvlaika un citiem garākiem iestādes darbības pārtraukumiem

Vispirms izvadīt sastāvējušos ūdeni no aukstā un karstā ūdens apgādes sistēmām, to īstenojot pa soļiem:

1. aukstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs (dušās, roku un trauku mazgātņu un vannu jaucējkrānos, dzeramā ūdens strūklakās u.c. ūdens izplūšanas vietās):

  • aukstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
  • ūdens notecināšanu turpina veikt vienlaicīgi no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm, ieskaitot klozetpodus, urinālus, bidē u.c.;
  • auksto ūdeni notecina līdz tas ir dzidrs, vēss, un tekošā ūdens temperatūra vairs nemainās.

2. karstā ūdens notecināšana sanitāri tehniskajās ierīcēs:

  • ja iestādes darbības pārtraukumā bijusi atslēgta karstā ūdens sagatavošana, tad skalošanas darbus vēlams veikt pirms karstā ūdens sagatavošanas atsākšanas;
  • karstā ūdens notecināšanu sāk ar krānu vai ierīci, kas ir vistuvāk vietai, kur karstais ūdens ienāk ēkā (ēkas ievadam), lokālajam karstā ūdens sildītājam (boileram), un sistemātiski virzās uz vistālāko vietu ēkā, kur ūdens tiek lietots;
  • ūdens notecināšanu vienlaicīgi veikt no visiem ūdensvada atzara krāniem un ierīcēm;
  • gadījumā, ja karstā ūdens apgāde ir tikusi nodrošināta neatkarīgi no iestādes darbības pārtraukuma, tad ūdeni notecina līdz tā temperatūra sasniedz vismaz 55°C.

Svarīgi ņemt vērā:

  • Ūdens notecināšanu veic tā, lai samazinātu ūdens aerosola veidošanos: sākot notecināt, ūdens plūsmai vēlams būt lēnai aptuveni 1 min, pēc tam ūdens plūsmu pakāpeniski var palielināt, atverot krānus līdz galam;
  • dušas galviņu (uzgali) iegremdē traukā (spainī) piepildītā ar ūdeni vai novieto ar ūdens strūklu uz leju pēc iespējas tuvāk ūdens novadīšanas teknei, stacionārajās dušās, ja iespējams, noņem dušas galviņu pirms ūdens notecināšanas, klozetpodiem aizver vākus;
  • ūdens notecināšanas laikā turēties atstatus no sanitāri tehniskajām ierīcēm, var lietot individuālos aizsarglīdzekļus – sejas masku, kas samazinās ūdens aerosola ieelpošanas iespējas.

3. Sanitāri tehnisko ierīču, ūdens sildītāju, ūdens apstrādes iekārtu apkope:

  • dušas galviņu (uzgaļu) un izlietnes krānu iekšējo virsmu aplikuma noņemšana undezinfekcija ar hloru saturošiem sadzīves tīrīšanas līdzekļiem vai ievietošana verdošā ūdenī;
  • ūdens tvertņu (konteineru), vārstu, filtru, sietiņu, aeratoru u.c. tīrīšana un dezinfekcija, ja tāda ir pieļaujama, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem;
  • ūdens sildītājos (boileros) pēc tīrīšanas vēlams uzkarsēt ūdeni līdz maksimālajai temperatūrai (ieteicams virs +70°C), vienlaikus jāuzmanās no katlakmens izgulsnēšanās.
  • Profilakses nolūkos vienu reizi dienā vēlams uzsildīt karsto ūdeni līdz +60 °C.